Blogs ←

Pēc ilgāka pārtraukuma atkal izdevās kvalificēties kādam no Unibet Open posmiem un tā nu marta vidū devos uz Maltu, lai kārtējo reizi mēģinātu pārsteigt visu pokera pasauli ar ziņu, ka nevienam nezināms amatieris no nevienam nezināma Eiropas nostūra ir vēsā mierā apspēlējis visus briesmīgos un neuzvaramos dzīvo turnīru specus.

Pirmajos apļos turējos pie savas iecienītās taktikas, pamatā vērojot un iemidzinot pretiniekus. Cerības par zivju dīķi neattaisnojās. Lielākā daļa pretinieku zināja, kas ir 3bet un cbet, daži bija pazīstami pat ar čekreizu un skvīzu. Varbūt uzreiz jāiet mājās?

Nē, labāk paskatīsimies, ko tauta saka par 4betu. Saņemu AQs uz CO, reizojam, no pogas seko 3bets. Aha, spēlējam moderni. Bet uz 4bet tikai call, tomēr ir mazliet bail? Tad nu atliek flopā 6 7 9 ar pusflešu uzlikt apmēram 2/3 bankas un pievākt žetonu čupiņu sev.

Tikmēr puisis, kas vispār spēlēja neraksturīgi pasīvi saviem gadiem, pamazām dedzināja steku, jo 3betot mācēja, bet ar barelošanu neveicās. Izrādījas, ka arī ar setmainingu viņš laikam nav bieži saskāries, jo jau otrajā līmenī ar KK atdeva vēl tīri labu steku dānim pa labi no manis. Vēl tikai daži mātišķi mierinājumi no turnīra direktores un vakars brīvs.

Turpinot iesākto stilu, izdevās savākt vēl dažas bankas flopā, savukārt citās nācās atkāpties, jo tā ļoti labi trāpīt neizdevās. Bilance bija pozitīva un steks lēnām turpināja augt, sasniedzot otrā līmeņa beigās 17 000 ar kapeikām jeb 2000 virs sākotnējā.

Trešā līmeņa sākumā uz pogas saņemu AKs, loģisks reizs. Lielais blainds izrāda vēlmi uzsākt saviesīgu sarunu un apjautājas, ko viņam tagad labāk darīt: kolot vai restīlot? Atņirdzu zobus uzmundrinošā smaidā un laipni atļauju viņam pašam izvēlēties. Labi, es esot pierunājis (tiešām bija grūti, mļa), skatīšoties flopu: K 10 6 atkal ar pusflešu un pusbanka no pļāpas. Tā, kaut ko laikam esi aizķēris. Ceru, ka tas ir KQ-KJ-J10 un, grūši nopūzdamies, saku ‘I call!”. Turnā atnāk kaut kas sīks un atveras vēl otrs pusflešs, bet nekas no manējiem. Atkal pusbanka. Esi ļoti stiprs, vai tomēr ne pārāk? Labi, skatīsimies līdz beigām. Riverā nekas būtiski nemainās, tagad jau lido 2/3 bankas. Skaidrs, ka te nu būtu jākrīt, bet aiz ausīm pievelku argumentus, ka varbūt tur ir vājāks K vai arī kaut kas neaizvērās un samaksāju. Noflopots sešinieku sets, mjā. Atkrītu uz starta 15 000.

Tad divās izspēlēs tieku līdz savam turnīra rekordam ap 18 000. Bet paliek sajūta, ka rokām bija daudz lielāks potenciāls un tas var atspēlēties turpmākajā turnīra gaitā.

Vispirms holandiete no CO mēģina uzbrukt manam bb. Ar KJo nikni aizstāvos, un flopā dabūju streitu – Q 10 9. Bet nekā, dāmīte nokrīt jau uz pusbanku. Tad UTG openreizo, no vidējā nāk 3bets, man uz pogas ir QQ. Padomāju, ka varbūt vajag pamēģināt sarežģīt dzīvi - ja ne citiem, tad vismaz pašam sev, un vienkārši nokoloju. UTG arī atbalsta manu līniju un skatāmies flopu trijatā. Opā! Man augšējais sets, bet visi trīs erceni. Check – check, lieku 2/3 bankas un fold-fold.

Nu un tad nāca izspēle, ar kuru mēģinu attaisnot, kāpēc bija kārtējā izgāšanās. Reizoju no vēlās ar KQo un vienu limperi, līdz flopam nonācām pat veseli četri un banka attiecīgi jau bija ļoti liela, pie 3000. Opā atkal, vēlreiz streits flopā: A J 10! Tiešām varētu būt tā, ka šajā turnīrā esmu veiksminieks? Puisis, kuru iepriekš 4betoju un kurš jau kļuvis par diezgan izteiktu īso steku, uzliek mazāk par pusbanku, atstājot sev vēl kādus 4000. Call – fold, un vārds man. Izlemju atkal neko nesarežģīt un reizoju uz 5200, kas īsajam nozīmē all-in. Ja viņš kaut ko ir aizķēris, tad nekur nepaliks. Tā arī ir, bēdīgi šūpodams galvu, puisis piekrīt manam priekšlikumam. Tikmēr otrs arī momentāli iestumj savu steku galda vidū. Opā trešoreiz! Atzīstos, ka mazliet sabijos un iemetu aci vēlreiz savās kārtīs, ja nu tur ir tomēr, teiksim, KK? Nē, viss vietā. Paguvu vēl padomāt, ka labi nebūs, nenoturēšos. Atveramies: īsajam desmitnieku sets, otram arī KQ. Nojautas apstiprinās, riverā atveras pēdējais desmitnieks un īsais trīskāršojas, kamēr man paliek tikai 12 000.

Apspiežu vēlmi parādīt veiksminiekam mēli un uzaicināt dīleri ārā aprunāties. Tā vietā aizčāpoju līdz vendeneden aparātam un iedzeru vēsu ūdeni. Tur saprotu, ka traģēdijas jau nemaz nav un arī par kaut kādu šausmīgu bedbītu patiesībā nav vērts pat runāt. Taču ar pacietību un smagu darbu iekrātais ir vējā un nākas izstrādāt jaunu taktiku. Jāsāk ar vakariņām, kuras aizkavējas un paiet lielā drūzmā, un vēl ēdot kājās stāvot turpat kazino vestibilā. Nekas, vēl jau izsēdēsimies. Cerams.

Mazliet iepauzējis, lai vēl nostiprinātu savu imidžu – līdz šim esmu atvēris tikai visnotaļ cienījamas rokas, mainu taktiku un sāku spēlēt agresīvāk pie pirmās izdevības. Īpaši iepatikās reizu sērijas, pa 3-4 no vietas un mazliet variējot izmēru. Kamēr galds adaptējas, esmu atpakaļ zirgā, atkal tuvojoties vidējam stekam. Diemžēl kārtējo reizi visās labās rokas aizpeld tukšumā. Pret čiplīderi uz mazā blainda restīloju ar J 5, dabūju divus pārus flopā un atkal nekā. Divreiz atnāk KK , bet dabūju tikai blaindus. Nostiprinās sajūta, ka kaut kas visu laiku nelīmējas un labi tas nebeigsies. Nu, bet vismaz spēle sanāk gana aktīva, garlaicīgi nav. Arī galds ir sapratis, ka ar trakiem pa labam un gribētāju kaut ko izdomāt paliek arvien mazāk, visi vairāk mazāk spēlē pēc flopa. Diemžēl steks turpina svārstīties un tādu pilnīgu stabilitāti iegūt neizdodas, nākas riskēt arvien vairāk, jo blaindi aug nepielūdzami.

Galu galā tas noved pie tā, ka mūsu galdu izformē. Diemžēl tieši pēdējās izspēlēs esmu steku padedzinājis un pie jaunā nosēžos ar kādiem 13 000 jeb apmēram pusi no vidējā. Te spēle ir daudz aktīvāka un tā kā nāk tikai tukšas rokas, bet steks īsti neļauj vaļības, tad atkal atgriežos pie putnu vērošanas. Pauze ieilgst, flopu apskatos tikai vienreiz, bet tā kā blaindi ir jau 200-400 un vēl ante 50, tad pamazām nobriest plāns, ka vajag dubultoties, vēlams bez atvēršanas.

Taču labvēlīgu situāciju joprojām nav daudz, lai neteiktu, ka nav vispār un steks sadilst jau līdz 10 000. Laikam jau šajā brīdī parādās arī nogurums un tāpēc mazliet pazaudēju pacietību. Vēlajā pozīcijā beidzot ieraugu AQs un tā sapriecājos, ka uz brīdi nenovērtēju situāciju. UTG ir startējis ar reizu, no vidējās (līdzīgs steks kā man) ir 3bets un beidzot vārds man. Tagad novērtējot situāciju no distances, ir diezgan skaidrs, ka manas izredzes nav pārāk labas. Taču, ja ļoti gribas, tad var jau atrast tonnu iemeslu – imidžs, ‘mirušie’ žetoni, turnīra stadija, lai izdarītu to, ko izdarīju. Iestumju savu steku un redzu priecīgu seju, kas lepni māj ar galvu: „Yes, yes, I call!”. Dikti lepns par saviem kungiem, domā, es tā nemācētu? Flopā atnāk visi no viena masta, no kuriem viens ir K, vēl arī J un saglabājas maza cerība uz streitu, bet nekā, turnā jau fulhauss pretiniekam un dīleris sāk skaitīt stekus.

Izrādās, ka man tomēr bija par 200 jeb vienu mazo blaindu vairāk, tad nu samaksājot 50 kā anti, manā rīcībā ir vēl trīs nožēlojamas ripiņas, ko pēc reiza ar miljonāra žestu iesviest galda vidū un uzvaroši paziņot: ”I’m allin!!!”. Viss galds atzinīgi māj ar galvu un rāda, ka jokus saprot. Brīnumi tomēr nenotiek, mani J5s arī šoreiz neko nespēj pret 22 un nokārtu galvu dodos uz izeju. Taču tur sastopot žurnālistu pūļus, kas gaidījuši izdevību mani intervēt, saprotu: tauta tomēr mani mīl un dzīve turpinās!